Academic CentreJānis Eglīte (1906-1988)
Jānis Eglīte dzimis 1906. gadā 30. jūnijā Rīgā, rokpelņu ģimenē. Ģimenē kopā bija 3 brāļi un 4 māsas. Jāņa vecāki bija ienākuši Rīgā no Dauguļu pagasta, Valmieras apriņķa. Pirmā pasaules kara laikā ģimene pārcēlās uz dzīvi laukos Priekuļu pagastā Cēsu apriņķī. Skolas gaitas Jānis sāka 1913. gadā Rīgas pilsētas elementārskolā Čiekurkalnā un turpinājis Priekuļu 6. klases pamatskolā, ko pabeidza 1921. gadā. 1923. gadā iestājās Rīgas skolotāju institūtā, ko absolvēja 1928. gadā, iegūdams pamatskolotāja tiesības. Strādāja par skolotāju 6. klases pamatskolā Kuldīgas apriņķī. Pēc obligātās karaklausības izpildīšanas 4. Valmieras kājnieku pulkā dižkareivja pakāpe tika ievēlēts par skolotāju Rīgas pilsētas R. Blaumaņa 27. pamatskolā. 1931. gada rudens semestrī iestājās Latvijas universitātes Matemātikas un dabaszinību fakultātē, lai studētu ģeogrāfiju. 1932. gadā iestājās korporācijā LATVIA. 1934. gadā 1. decembrī salaulājās ar Annu Irbes jaunkundzi. 1936. gadā tika apstiprināts par skolas pārzini minētajā pamatskolā. Šai amatā nostrādāja, izņemot pārtraukumu boļševiku laikā 1941. gadā, līdz 1944. gada septembrim, kad kopā ar ģimeni (dēls Andrejs, meita Dace) atstāja Latviju, lai dotos bēgļu gaitās Vācijā, kur tika nometināts Meklenburgā, Haginovas apkārtnē līdz kara beigām. Dzīve turpinājās vairākās pārvietoto personu (DP) nometnēs skolas darbos kā skolotājām, skolu pārzinim un ģimnāzijas inspektoram. 1949. gada septembrī ģimene ierodas ASV Ņujorkas pavalstī, Amsterdamas pilsētas apkārtnē, kur nokalpoja obligāto laiku pie sava galvotāja uz laukiem piensaimniecībā. 1950. gadā Jānis un ģimene pārcēlās uz Linkolnas pilsētu Nebraskas pavalstī. Darbu atrod Nebraskas ceļa departamenta laboratorijās materiālu pārbaudē kā inženiera palīgs, kur nostrādāja līdz aiziešanai pensijā.
Jānis bija viens no trim laicīgiem pārstāvjiem Linkolnas latviešu ev. lut. draudzes organizēšanā un nodibināšanā; ari vairākkārtīgs draudzes padomes loceklis. Kad draudze ieguva savas telpas, Jānis bija skolas pirmais pārzinis un skolotājs, mācot latviešu valodu, ģeogrāfiju un vēsturi. Līdztekus darbam draudzē, skolā, Jānis bija aktīvs loceklis Nebraskas latviešu palīdzības biedrībā, iestājas DV apvienībā Linkolnā, bija Linkolnas latviešu studentu korporācijas kopas dibinātājs, ALA mūža biedrs un Latvijas Brīvības Fonda biedrs (PBLA). Blakus savam tiešajam audzināšanas darbam, viņa sirds piederēja klasiskai literatūrai. Viņš caur un cauri bija intelektuālists ar dziļu, nopietnu kristietības iezīmi. Daudzkārt viņš skuma par savas tautas likteni un viņam sāpēja ikviena latvieša novirzīšanās no latvietības pamatiem. Jānis aizgāja mūžībā 24. septembrī 1988. gadā un tika apbedīts Linkolnas pilsētas kapos.